Comments: |
Piedot nozīmē atlaist negatīvo emociju par šo cilvēku. Ne jau obligāti tāpēc, ka viņš to ir pelnījis, bet galvenokārt lai atbrīvotu sevi. Tev nav jācieš visu dzīvi par to, ka tevi kāds, piemēram, izvaroja. ne jau tu kādu izvaroji, tad kāpēc jācieš ir tev. Kā Don Miguel Ruiz saka. izvaroshana var kaadam pat visu dziivi atnjemt seksualitaati. bet kaapeec vinjam ciest tur, kur ne jau vinjsh ir vainiigs.
jā, protams, es zinu šo shēmu, paturi pie sevis savas dāvaniņas, kā teica Buda, bet īsti neredzu to principu, pēc kura pazūd iracionālas bailes
un vēl citreiz, es nezinu, es tik daudz strādāju, lai būtu labs cilvēks, paliktu atvērts, lai cik sāpināts, vairāk domātu par došanu, nevis ņemšanu, piedot u.c., bet tomēr tā obida paliek - kāpēc citi var mierīgi izturēties kā dzīvnieki, instinktu un neapzinātu impulsu vadīti, nepārtraukti veicot nejaušas kustības,sekojot neapzinātiem impulsiem, noslēdzoties vai plēšot traukus. trauslums un atvērtība protams ir mana mīļākā eksistences forma, es to pati izvēlos. tomēr citreiz zb. debīlie dzīvnieki.
Aizvainojums pret "dzīvniekiem" ir tad, ja tevi viņi spēj aizskart. Un spēj viņi tad, ja tu esi prāta nevis sirds līmenī. Sirds līmenis ir tās dienas, kad tu spēj mīlēt visu un nekas tevi nespēj aizskart. Tava laime nāk no tevis, nevis tā atkarīga no kāda cita. Ja tu kādu dienu neesi tajā līmenī, bet tikai ar prātu saproti, ka vajadzētu būt labam cilvēkam, tad tas nesanāks. varbūt, ka nemaz nevajag censties būt labam cilvēkam. varbūt, ka vajag neturēt dusmas sevī, bet pateikt visu, ko tu par kādu cilvēku/situāciju domā. atļauj sev būt par sliktu cilvēku. piedod sev un saproti sevi. un tad tu atļausi arī citiem būt sliktiem cilvēkiem.
un izteikt pārmetumus, vainošanu, greizsirdību?
Tas, kas mums besii citos, mums pashiem piemiit, bet mees to apspiezham. Labaakajaa gadiijumaa cilveeks nejuut negatiivo, bet, ja vinjsh juut, labaak lai izpauzh nevis tur sevii. | |