un vēl citreiz, es nezinu, es tik daudz strādāju, lai būtu labs cilvēks, paliktu atvērts, lai cik sāpināts, vairāk domātu par došanu, nevis ņemšanu, piedot u.c., bet tomēr tā obida paliek - kāpēc citi var mierīgi izturēties kā dzīvnieki, instinktu un neapzinātu impulsu vadīti, nepārtraukti veicot nejaušas kustības,sekojot neapzinātiem impulsiem, noslēdzoties vai plēšot traukus. trauslums un atvērtība protams ir mana mīļākā eksistences forma, es to pati izvēlos. tomēr citreiz zb. debīlie dzīvnieki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aizvainojums pret "dzīvniekiem" ir tad, ja tevi viņi spēj aizskart. Un spēj viņi tad, ja tu esi prāta nevis sirds līmenī. Sirds līmenis ir tās dienas, kad tu spēj mīlēt visu un nekas tevi nespēj aizskart. Tava laime nāk no tevis, nevis tā atkarīga no kāda cita. Ja tu kādu dienu neesi tajā līmenī, bet tikai ar prātu saproti, ka vajadzētu būt labam cilvēkam, tad tas nesanāks. varbūt, ka nemaz nevajag censties būt labam cilvēkam. varbūt, ka vajag neturēt dusmas sevī, bet pateikt visu, ko tu par kādu cilvēku/situāciju domā. atļauj sev būt par sliktu cilvēku. piedod sev un saproti sevi. un tad tu atļausi arī citiem būt sliktiem cilvēkiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un izteikt pārmetumus, vainošanu, greizsirdību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, kas mums besii citos, mums pashiem piemiit, bet mees to apspiezham. Labaakajaa gadiijumaa cilveeks nejuut negatiivo, bet, ja vinjsh juut, labaak lai izpauzh nevis tur sevii.

(Reply to this) (Parent)