|
Mar. 18th, 2014|12:45 pm |
un vēl citreiz, es nezinu, es tik daudz strādāju, lai būtu labs cilvēks, paliktu atvērts, lai cik sāpināts, vairāk domātu par došanu, nevis ņemšanu, piedot u.c., bet tomēr tā obida paliek - kāpēc citi var mierīgi izturēties kā dzīvnieki, instinktu un neapzinātu impulsu vadīti, nepārtraukti veicot nejaušas kustības,sekojot neapzinātiem impulsiem, noslēdzoties vai plēšot traukus. trauslums un atvērtība protams ir mana mīļākā eksistences forma, es to pati izvēlos. tomēr citreiz zb. debīlie dzīvnieki.
|
|