Par pīpēšanu kā laikmeta liecību
Burtiski kā cunami veļas virsū pīpējošie cilvēki kā zaudētās paradīzes un zelta laikmeta simbols. Šlāpinam bija RL apraksts par kaut kādu seriālu, kurš raksturo laikmetu, kad visi pīpēja iekšā, Griškovecam jau pirms kādiem gadiem sešiem bija spēcīgs smeldzīgs melodeklamācijas gabals "kur palikuši visi šie mūžīgi smēķējošie skumjie varoņi no bērnības franču un itāļu filmām...", aizvakar grāmatā "Nenocenzētie" lasīju, kā "Kazisti" taisījušies pakaļ mūžīgi pīpējošajiem nekad neredzētas, bet kulta līmenī paceltas franču filmas varoņiem, par kuru uzzinājuši no Maskavā izdotas grāmatiņas "Ārzemju kino scenāriji", un visbeidzot vakar vakarā noskatījos filmu par Seržu Geinsbūru, kas uzliek treknu izsaukuma zīmi šim visam.