shodien ir ljoti skaista diena.seedeeju kreeslaa un vnk skatiijos debesiis, kuraas bija tieshaam iists sniegputenis.laikam apshu puukas taisiija iistu izraadi, kuraa vareeja raudziities stundaam.klusums, kursh mijaas ar putniem un taalumaa skanoshiem zaales pljaaveejiem.viss buutu labi, ja vien shis miers un klusums neveestiitu par naavi.es nekad nepieradiishu pie savu daudzo, bet miiljo dziivniecinju naaves.preciizaak, gatavoshanos tai.seezhu un luukojos uz savu mazo njinu, kas moca peedeejaas savas iisaa(bet tomeer garaa) muuzha dienas.un sliktaakais ir tas, ka es vinjai nekaadi vairs nevaru paliidzeet.es nevaru vinju samiiljot, jo rokaas vinjai shodien nepatiik atrasties, kko garshiigu iedot arii nevaru, jo eest vinja vairs neeed.vinja man pat vairs iekost nevar, un es vinjai ljautu kost un kost, zinot, ka tas vinaji tik ljoti patiik.es pie naaves nekad nepieradiishu, un to laikam nespej neviens...