kad pēc diezgan viduvējas ballītes ir jāatpūšas divas dienas, guļot gultā, sāku apsvērt, vai visam tam neesmu jau kļuvusi par vecu. pēdējās divas dienas jūtos kā cienījams vecpuisis - neesmu izkāpusi no savas pidžammas kopš sestdienas rīta, māja izskatās pēc elles priekškambara un manas dižākās kustības dienas laikā ir pārstaigāt no gultas uz viesistabas dīvāna, un dažkārt arī uz virtuvi, vannasistabu, un atpakaļ. televizors strādā visu cauru dienu, arī tajos brīžos, kad paralēli uz kompjūtera skatos the big bang theory. kaut kad rīta pusē sapratu, ka jūtos vēl pārāk vāja, lai gatavotu ēst, tāpēc nolēmu ēst tikai gatavās lietas, ko atradīšu mājās - rosolu, čipšus un mandarīnus. tā kā visi mājas trauki atradās izlietnē, izšķīros par labu tam, ka ēdīšu no lielās rosola bļodas. dienas vidū centos nedaudz uzlabot istabas izskatu, tomēr pēc 20 minūtēm sajutos tik pārstrādājusies, ka jutos pelnījusi līst atpakaļ dīvānā. un šobrīd es jūtos tik ļoti nogurusi, ka labprāt tūlīt pat dotos gulēt, jo rīt jau pirms astoņiem jābūt darbā.