šodien man liekas, ka mēs neesam gatavi patstāvīgai dzīvei, maksāt laikā visus rēķinus, nenotērēt naudu ballītēs, uzturēt kārtībā māju (vismaz tik daudz, lai nešķistu, ka kāds mūs tikko ir aplaupījis), un vēl strādāt, un plānot bērnus, agdievs, kā gan mēs varam plānot bērnus, ja netiekam galā ar sevi! šis ir izmisuma ieraksts, kas nāk atskaņās no tikko saņemtā rēķina par īri un komunālajiem maksājumiem, kas ir faking astranomiska summa, no kuras man elektrizējas mati. protams, ka viss nokārtosies, palūgsim māmiņām un tētiņiem, bet mani šausmina tā apziņa, ka mēs vieni paši netiekam galā. būs jāpārvācas uz laukiem.