tātad
Atsauce uz smejmoon ieteikumu/paluugumu/smthng :)

Kas ir histērija?
Histērija ir funkcionāla nervu slimība, kas var izpausties tikai histēriskām personībām. Nav vienas histērijas, bet ir vesela virkne histērijas parādību. Tās var būt nekaitīgas un ātri pārejošas vai arī iedzimtas un pastāvīgas. Mūsdienās to veiksmīgi iespējams izārstēt.
· Histērijas izpausmes ir ļoti dziļi emocionālie līdzsvara traucējumi – lēkmes, kas ilgst 10-30 minūtes un izpaužas tikai vietās, kur ir sabiedrība un skatītāji (mājas, darbs, sabiedriskas iestādes, iela utt.). Lēkmes laikā cilvēks atrodas afekta stāvoklī – psihiskā nervu uzbudinājumā, kas nav pakļauts gribas kontrolei.
· Fiziskais simptoms ir nepieciešamība izlādēties. Lēkmes laikā histēriķis jūtas kā talantīgākais, neatkārtojamākais un izcilākais aktieris, kas neļauj sevi traucēt, bet pieprasa apkārtējiem sevī klausīties un skatīties. Ja histēriķis darbā ir padotais, tad “izlādēšanās” vide, iespējams, būs māja. Ja histēriķis atrodas vadošā amatā, tad iespējamie cietēji varētu būt viņam padotie darbinieki.
Lēkmes laikā histēriķis var:
· mest pa gaisu un plēst dažādus priekšmetus;
· kliegt;
· raudāt;
· sevi fiziski ievainot;
· skraidīt no vienas telpas otrā;
· mēģināt iesaistīt skatītājus, taču runātājs paliek tikai viņš viens pats utt.
Pēc izlādēšanās histēriķis jūtas atbrīvots, bez vainas apziņas par notikušo un saglabā mieru līdz nākamajai saspringtajai situācijai, kad atkal tiks izpausta histēriskā uzvedība.
Kā rīkoties histēriķa tuvumā?
Histērisku cilvēku nomierināt var dažādi. Karstā laikā, sevišķi laukos, var histēriskajai personai uzliet spaini auksta ūdens. Ieteicams atstāt viņu vienu, novērsties, neievērot un ignorēt viņa uzvedību. Iespējams, pēc pusstundas, kad skatītāji atgriezīsies, “teātris” sāksies no jauna, taču visbiežāk cilvēks būs nomierinājies. Darba attiecībās kolēģi ar histēriķi var sākt runāt kā “līdzīgs ar līdzīgu” – sākumā ļoti egocentriski, pavēloši, līdzīgi, kā viņš runā ar tiem, tad pamazām līdzsvarotāk, noteiktāk un pamatotāk, lai viņu atgrieztu realitātē. Mazus bērnus var nomierināt, viņus glāstot un apmīļojot (tāpat arī pieaugušos).
Lai histēriskajai personībai palīdzētu saprast situāciju, pēc lēkmes vajadzētu pārrunāt notikušo: kā viņš jūtas; kā domā, kas to izraisīja; kā juties pirms lēkmes; kas kaitinājis vai nepaticis; kādas sajūtas bijušas lēkmes laikā un pēc tās?
Ja cilvēkam ir bijušas vairākas histērijas lēkmes, būtu ieteicams doties pie psihologa.