nedraudzīgā rītdiena
Šādā lietainā dienā skats uz rītdienu arī zīmējas pelēks. Ieskatoties ziņās par notikumiem Ukrainā. Cietīs arī mūsu valsts. Finansiāli. Esmu bezdarbniece ar diviem maziem bērniem, ar bažām domāju, kur būtu drošāk meklēt darbu, kad būs jāatgriežas darba tirgū. Kādā nozarē. Un nav neviena sava zemes pleķīša, kur varētu sev audzēt pārtiku. Vecāku neskaitās. Nevarētu. Ja nebūtu variantu, tad varētu.
Arī no vīra nav nekādu ziņu, lai gan pastkastītes durvis katru dienu tiek izvirinātas un pastkastes sienas no iekšpuses iztausītas vairākkārt. Eh. Tāda pelēka rutīna. Un dzīvības enerģija uz nulles. Iedomājos, kā būs, ja Krievija iebruks arī Latvijā. Un ielās būs karš. Un es ar savām mazajām atvasītēm... nedod Dievs.