manas luugshanas ir palikushas smagas. jo nav vaardu. ir asaras, kas bazniicaa atraisaas un nespeej beigt pluust paar maniem vaigiem.
es nezinu, ko luugt. jo tikai pavisam lielos vilcienos es nojaushu, ko veelos. mazaakas lietas... man bail. bail gribeet, jo tas var piepildiities, tas var izraadiities saapiigi un galiigi ne taa, kaa gribeejaas.
un tad var tikai pateikties. par visu, kas man ir dots un veel nav atnjemts. var luugt par tiem maniem miiljajiem, par kuriem es zinu konkreetas lietas, ko Dievs vinjiem varetu dot.
beigaas es tomeer sanjemos un luudzu visiem miilestiibu. un prieku par dziivi.

es zinu, ka no Dieva viedoklja esmu totally screwed.
es zinu, ka es to neiesaaku, bet turpinu gan.