vecāsmātes vecākā māsa 2pk izmantoja, lai aiztītos projām no dzimtās latgales viensētas un govju ikrīta aprūpes. vācieši, šķiet, piedāvāja evakuēt visus, kam tāda vēlme radās. āra zemēs viņa par godu jaunajai dzīvei mainīja vārdu, no irinas kļūstot par irēnu, un beigu beigās apmetās anglijā [kur dzīvo joprojām, sveika, vesela un sprigana par spīti vecumam un 10 gadiem darba azbesta fabrikā pēckara anglijā, ko viņai ļoti patīk bāzt acīs, kad nākas uzklausīt kādu sūkstēšanos]. tomēr kaut kāda mikroskopiska nostaļģija viņai nebija sveša - apprecējās ar daugavas vanagu, ar kuru uztaisīja kaudzi bērnu un mazbērnu. vienam bija kaut kāds baiss sakars ar formulu viens, bet aiz neiecietības pret profesionālo sportu sīkāk neesmu interesējusies. šobrīd irēna daudz tusē pa kanāriju salām [pateicoties viņai, par šīm salām joprojām domāju kā par vienu vienīgo rietumu pensionāru parādi] un joprojām ir izcili riebeklīga.

totāla neapmierinātība ar sevi [savādāk kas kaitēja palikt viensētā un mīļi smaidīt gotiņām], augstākminētais riebeklīgums un deguna:mākoņu attāluma atbilstība - un te nu es esmu.

man vakar un šodien ir akūti slikts gara stāvoklis, jā.