vispār man ir mazliet žēl, ka visi mani ieraksti pēdējā laikā ir rakstīti vai nu uz paģirām, vai arī vēl esot nelielā šmicē, jo varētu nospriest, ka ar mani ir pavisam bēdīgi, bet tā patiesi nav. šoreiz gan atkal ir otrais variants, tātad, esmu nelielā šmicē, turklāt esmu džūkstē (jau trīs minūtes tagad štukoju, vai vārdi "šmice" un "džūkste" ir atskaņas), un tagad tēloju, ka rakstu bakalaura darbu. ja kaut ko šai pasaulē vispār var saukt par bohēmu, tad tas ir laiks, ko es šobrīd dzīvoju, indeed. uz runa jau nav par dzeršanu un ballītēm, bet to vienaldzību pret lietām, ko citi cilvēki sauc par atbildību.