mūsu mājās ir gadsimta bardaks, un man vairs nav gandrīz nevienas velkamas drēbes, tāpēc izlīdzos ar neveikliem kombinējumiem, kurus sandra nodēvē par 'esmu maza māksliniecīte', un tūlīt jau bēgu uz otrām mājām. bakalaura darbs, protams, vēl nav pat domās, lai gan, ņemot vērā, ka tikko vēl bija ziemassvētki, pieļauju, ka mirklī, kad attapšos aprīlī ar 'zomg, viss ir slikti' izbīli, varēšu kārtējo reizi raut pa divdesmit septiņām stundām dienā. kas vēl nav padarīts? ir simts nesamaksātu rēķinu, neizpildītu solījumu, neīstenotas apņemšanās, bet es pat nespēju par to bēdāties, jo citās ziņās jūtos labāk kā vispār jebkad.