es tā uz mirkli padomāju, un.. fak, ir skaisti! tagad! šajā dzīves brīdī! (es ar to nedomāju šo sekundi, bet šo.. posmu?)

un ļoti skaisti šobrīd skan tas lietus aiz loga, atvēru balkona durvis un ielaidu skaņu iekšā. pagalms pludo, un es šobrīd nebaidos nekā, pat ne nākotnes, jo nekas man neatņems poēzijas ilgas, mīļie. neļaujiet jums arī.