Kā lielisks iemesls tam, kāpēc man zeķes pārdeva par apaļu ciparu, atmetot tos santīmus, kuriem būtu jānāk klāt, manuprāt, ir tas, ka es viņiem gluži vienkārši esmu palikusi atmiņā kā tā smieklīgā meitene, kuras prasības pret zeķēm ir tik anālas, ka viņa speciāli brauc tās mainīt pret tieši tādām, kādas vēlas. Un viņi vēlējās šo scenāriju atkārtot. Manis pēc, es no vilka nebaidos!

(šī ir viena no tām reizēm, kad es muļķojos, un tas nav bieži, vismaz publiskās vietās. bet nu - a girl can dream)