metāla origami?
Man ir možs prāts un dīvaini pirksti!
Taisot vafeles, konkrēti, rullējot tās glītos konusiņos, es apdedzināju pirkstus, ka nu tikai. 10 minūšu pirkstu pūsšanai, sāku griezt sasalušas krabu nūjiņas, taisīt salātus. Pirkstus pārņem dīvainas sajūtas, tagad viņi tādi draiski un ņipri.
Protams visjaukākais bija mīklas ēsšanas process, kur es ar pirkstu pa bļodu braukādama ( rokas es nomazgāju, ekzaklī), pārāk ātri izraudama pirkstu no bļodas, apsļakstīju omi ar mīklu. Viņa mazliet noskaitas un piedāvāja rītdienas ciemiņiem ar pirkstu pabraukāt pa muti. Es mazliet padomāju un piekritu, ja vien mani pirksti netiks nodoti anatomiskām izpētēm arī citos ķermeņa caurumos, atbildes vietā saņēmu viszinīgu morāli par darba kultūru.
Gāja zip zip jautri
Kamēr vecmamma ņēmās ar bumbieru izgaršošanu, es spilvena vietā izmantoju Va-va kaķi, kas bija manas bērnības pirmā
"lielā" rotalļieta, ar kuru man saistās jaukas atmiņas. Tagad viņa izskatās diezgan nomīcīta un paputējusi, bet atkal uzausa atmiņās mīļumīgums, kad es Va-va kaķi staipīju pa Krišjāņa Barona ielas dzīvokli un sajūsmināta spiedzu.
Rīt amputēšos (BEIDZOT) uz Revidentu.
Donadjē testaments aizrauj, bet gribas kaut ko nebijušu, atkal kļavu sīrupa alkas un sēdēšana uz mašinas?
Mežezers spēj iedvesmot. Pāri visam