Patīk, kad reizēm dziesmās var saprast visas lirikas, izņemot kādu vienu vai divas rindiņas, kuras arī internetā atrodamajos dziesmas tekstos ir apzīmētas kā nesaprotamas, ar jautājumzīmēm, daudzpunktēm vai vēl citādi. Tas liek domāt, ka tur ir kaut kas īpašs, nesaprotams, kaut kāds noslēpums, kura klātbūtni tu jūti, bet nesaproti un nekad nesapratīsi, kas tas ir. Kā dzīve. Kā liels rozā zilonis telpā, par kura eksistenci mēs visi zinām, bet to neredzam.

Izdzēru glāzi vīna un nokļuvu citā realitātē, kur kā pelēks mākonis virs galvas ir nepabeigtais kursa darbs, bet nekas, šķiet, tūlīt pat reibumā saņemšos un visu pabeigšu tip-top, ha!

Ja manā pētījumā beigu galā atklāsies pozitīva saistība starp abiem mērāmajiem lielumiem, es būšu sajūsmā, laimīga, spiegšu un piedzeršos no prieka! Nedaudz asintiņa vārās, domājot par brīdi, kad tikšu līdz rezultātiem.

P.S. Vai manā kursa darbā ir atsauce uz Borata brālēnu? JĀ, PROTAMS!!!! (bet nopietni :|)