Darbi birst kā no pārpilnības raga, un ārā ir visskaistākais rudens, un es neko negribu darīt. Nu, bet laikam jāsaņemas. Es atlieku visus savus stāstus jums un vispār visus stāstus, atlieku tik ļoti daudz ko. Un tomēr man ir tik labi, kā visu mūžu esmu gribējusi, lai man būtu. Ja vien tajā pasta kastē ik pēc pāris stundām kas neiekristu... Tad jau labāk kontā. :D