Par to, kā viens otru nesaprot/pārprot līdz pat beigām. Par ieciklēšanos, sapņiem un to, ka stāvi cilvēku pūļa vidū un skaidro viņiem sevi, bet viņi skatās uz tevi un nesaprot, domā, ka tu esi briesmonis. Un tad nu tu esi pavisam viens, nesaprasts un neizpratnē par to, kāpēc tā.
Līdz pat pēdējiem kadriem cerēju, ka šī filma tomēr attaisnos sevi. Bet - nekā. Tai it kā ir viss, kas būtu nepieciešams, lai man patiktu, bet tajā pašā laikā tās radītāji nav to izvilkuši ārā. Kā jau redzēsiet, bija ļoti daudz garšīgu dabas mirkļu, vispār diezgan vizuāli patīkami. Arī meitene ar rižiem matiem (plāns nākamajai dzīvei!), bet tas viss tomēr.. Jāsaka tā - ir visas pareizās sastāvdaļas, bet kaut kur nozudusi recepte, tāpēc tāda atšķaidītības un nepiepildītības garša.
Ļoti daudz klišejisku citātu, tos visus nelikšu.
We would live in the forest and no one would ever find us. (..) We wouldn't be scared, even at night.
The dark is darker, and the light is lighter.