Vakar biju vietā, kur katrs tiek pieņemts tāds, kāds viņš/viņa ir. Es tādās vietās esmu ļoti reti, bet man šķiet, katram vajadzētu tādā vietā pabūt vismaz reizi mēnesī. Tas ir mans klusais, nepiepildītais un droši vien arī nepiepildāmais (ja vien pēkšņi nekļūstu stāvus bagāta un nenolemju uzsākt nelielu revolūciju mūsu zemē) sapnis.
Bija klints, bija mežzinis - mans iedomu draugs, bija trīcošas rokas un lielas, Lielas Bailes. +sāļais ūdens acīs.