Otrdien ciemos ieradās Mētras jaunkundze par godu tam, ka lētākais veids, kā tikt no Skotijas līdz Latvijai ir ļotene uz Lodzu. Bija plānots 2 dienas izstaipīt kājas un tad maukt uz Rīgu. Polijā cilvēki mēdz iesprūst, tāpēc Mētra autobusā uz Rīgu iesēdās vien šodien. Kopā aizvadītās dienas bija diezgan jautras, ja neskaita to, ka Mētra krāc un griež zobus. To otro problēmu pieteicās risināt Rubentiņš - viņš Mētrai varot uzdāvināt zobu platīti, tiesa, viņam nepieciešama garantija, ka M to arī mēģinās lietot (šāda garantija diemžēl netika sniegta). Aizvadītās dienas bija jautras, jo izdzēru vairāk nekā visā Polijas laikā kopā un apēdu vēl vairāk.
Dienā, kad Mētrai bija tas gods iepazīties ar manu asistentu Rubentiņu (tā nav nekāda spēlēšanās darbos, viņš tiešām ir mans asistents), viņš cieta nelielā veloavārijā, kuras dēļ ieradās institūtā nedaudz apdauzīts un uzlika man kaklā sava riteņa atslēgas (tas nozīmē, ka kādu laiku nebūs braucējs). Viņa sāpju slieksnis ir zems, un viņš domāja, ka nomirs. Nomierināju un sāku kopt brūces. Tas bija ļoti smieklīgi, jo viņš savās šāusmīgajās sāpēs ļoti sasprindzināja visus muskuļus. Tas izskatījās smieklīgi, jo viņam muskuļi ir kā Žanam Klodam Van Dammem. Nu, un tāds Žans Klods Van Damme, kas sāpēs kunkst, jo uz pušuma tiek uzlieta ūdeņraža pārskābe, pats par sevi ir jautrs atgadījums. Dienu aizvadīju, klausoties, cik ļoti šajā brūcē sākusies infekcija, jo sāpes esot tipiskās infekcijas sāpes. Devu padomu, ka par to brūci vajadzētu nomierināties, bet līdz dakterim vajadzētu aizvilkties, ja rītdien būs sliktāk ar head&shoulders. Viņam bija drusku grūti pakustināt head&shoulders, un tas ir sūdīgi.
Tā kā bija plānots ar Mētru doties pastaigā, uzaicināju līdzi asistentu, jo nevar zināt, kurā mirklī būs nepieciešama palīzība. Kamēr braucām satikt Mētru, piezvanīju un palūdzu, lai tā aptiekā nopērk propolisa smēru, jo to brūču dziedēšanai ir lietojis Terminatora kungs. Tā kā aptiekā ar karti varēja norēķināties tikai tad, ja pirkuma summa pārsniedza 15 zlotu, bet smērs bija lētāks, Mētra aptiekārei paprasīja, vai viņa var kaut ko labu ieteikt. To pastāstīja Rubenim, noklusējot to, ka viņa vispār tur gāja, lai nopirktu viņam smēru. Tā kā smēra daļu biju noklusējusi, tad viņš, protams, sagruzījās un prasīja, kāpēc nepaprasīju Mētrai, lai viņa nopērk viņam smēru. Teicu, ka nezinu, kāpēc nepaprasīju. Droši vien tāpēc, ka esmu slikta priekšniece. Pēc dažām minūtēm, kad Mētra uzradās ar smēri, R saprata, ka es esmu labakā priekšniece, kas viņam bijusi. Pat laikos, kad viņš bija propolisa dīleris (tā ir bijis), priekšniecība nebija tik laba.
Lai iemūžinātu šo brīnišķīgo dienu, iegādājāmies fotoaparātu un ziedus. Ziedi ir nepieciešami, lai varētu aizklāt rožas - tā uzreiz izskatāmies baigi cērtamās. No sākuma, kad Metra ienesās ziedu veikalā un mēs palikām uz ielas, viņš prasīja, ko viņa tajā veikalā darīs. Godīgi paskaidroju, ka pirks ziedus, lai mēs varētu uzlabot savu izskatu ar rožu aizklāšanas metodi. Viņš neticēja, līdz mirklim, kad no veikala iznāca Metra, vienā rokā turot rozes, otrā - krizantēmas. Mazliet ierāvām un devāmies šopingā. Pēc dažām stundām jau bijām diezgan iereibuši, bet uz Rubena jautājumu par to, vai mums nav nemaz iedevis galvā, nopietniem purniem atbildējām, ka vispār ne, jo esam labākajos gados un kārtīgi trenētas. Bija pienācis laiks doties uz kādu smalku restorānu, jo šķiest naudu - tas Mētrai patīk. Rubens novēroja, ka esam diezgan smart vietā, bet paši gan esam idioti. Manam asistentam ir lieliskas novērošanas spējas.
Nākamajā rītā saņēmu ziņu no R, ka viņš uz darbu šodien nenāks, jo šodien vispār nevarot pakustināt savu head&shoulders, tāpēc dosies uz slimnīcu. Pirmā ieraušana ar priekšnieci un nākamā dienā - slimnīca. Citiem institūta ļaudīm arī pateicu, ka R šodien nebūs, jo ir slimnīcā. Baigi bija jāturas, lai nesamuldētu, ka tas no vakardienas gaumīgās ieraušanas.