Ar Kristiānu mēs iepazināmies pirms kaut kādiem desmit gadiem, kad viņa Austrijas teātra pulciņš bija atbraucis uz Latviju. Pieļauju, ka es viņus ganīju vai kaut ko tādu. Ievēroju, ka viņš nav ar pilnu rubli. Nākamajā gadā satikāmies manā pirmajā festivālā Frequency Austrijā. Toreiz ar Caunes jaunkundzi uz turieni braucām, jo mums bija citi Austrijas džeki, kas jāapciemo. Tomēr festivālā satikām arī Kristiānu, par ko liecina kaut kādas bildes, kurās viņš acīs ir sabāzis alus žetonus, kā jau sešpadsmit gadu vecam jaunietim pienākas. Ja pareizi atceros, tad tas notika nejauši. Ja arī ne, tad man ir tiesības atcerēties nepareizi.

Pēc tam esam sazinājušies apmēram 1 vai 2 reizes. Šovakar Kristiāns atrakstīja, jo esot atklājis, ka mēs abi dzīvojam vienā valstī. Tā nolēmām satikties Berlīnē tajā nedēļas nogalē, kad būs Valentīndiena, jo mēs esam ļoti romantiski cilvēki, un esam tā vērti.