Laužas atvērtās durvīs
No Telos raksta:

https://telos.lv/ticiba-saprats-un-universitate/

Racingers:

//Vienlaikus, kā esmu mēģinājis parādīt, mūsdienu zinātniskais saprāts, kurš satur neatraujamu platonisku elementu, pats sevī nes jautājumu, atbilde uz kuru rāda uz kaut ko, kas ir ārpus šī prāta un tā metodoloģijas sniegtajām iespējām. Mūsdienu zinātniskajam saprātam vienkārši nākas pieņemt kā faktu gan matērijas racionālo struktūru, gan atbilstību starp mūsu garu un dominējošajām dabas racionālajām struktūrām, un tad uz šī fakta balstīt savu metodoloģiju. Tomēr jautājums, kāpēc tas ir tā, ir reāls jautājums. Un šo jautājumu dabaszinātnēm ir jānodod citām domāšanas formām un līmeņiem – konkrēti, filozofijai un teoloģijai.//

Kāpēc tas ir tā? Nu tak ļoti vienkārši: Mēs esam tā matērija, mēs dzīvojam šajā fizikā. Esam tajā radušies un attīstījušies kā šīs matērijas struktūras. Loģiski ka mēs tai atbilstam. Antropais princips saucas.


Pēc tam kaut kāds nepamatos pesimisms ( vai nezināšana?)

//Mēģinājumi radīt jaunu ētiku, balstoties evolūcijas likumos vai psiholoģijā un socioloģijā, galu galā ir izrādījušies neveiksmīgi.//

Nu tas ir vismaz stipri pārspīlēti. Un vēl - ne jau tikai psiholoģijā un socioloģijā. Arī kognitīvajās zinātnēs, sistēmu un informācijas teorijās, operāciju pētniecībā, plānošanas un izlemšanas teorijās, kibernētikā. Šeit būtu jāatceras metaētikas teorijas, utilitārismu, sākt var kaut vai ar Lema "Summa Technologiae", kas ir labs populārs zinātnes filozofijas izklāsts.