Šitā bija rosīga nedēļas nogale. Piektdienas vakars - juniora 3 gadu svinēšana, bars bērnu, laistīšanās ar ūdeni rūpnieciskos apmēros, sestdien - no rīta puses malkas nešana šķūnī (nejauki apnicīgs darbs, bet kādam tas ir jādara). Pēcpusdienā - plova veidošana (klau, a ko ar plovu dara? Vāra? Cep? Sutina? Man liekas - tieši veido.) Un svētdien - starts uz Āraišu ezera krastu, Geidānmuižu, kur lietus gāzēs tika šauts ar loku.
Zem cuta daudz foto, uzmanīgi - trafiks.



Es pats pie katla,testēju - kā uzvedas uz uguns, fonā aizskrien Čiepa.


Katlā čurkst jēra taukumi.


Brālis Relikts domīgi kopj uguni. Tāds meditatīvs pasākums.


Putnelis naski kapā burkānus - salmiņos, kā pieklājas.


Izkausētajos taukos apcepas kauliņi.


Jēra gaļa, glīti sagriezta, apcepas un smaržo.


Gaļu ārā un sīpoliņus iekšā, līdz brūni un smuki.


Tad burkāniņus.


Gaļu atpakaļ, garšvielas klāt, un tuzluks lai vāras kādu laiku.


Tad uzberam rīsus, pielejam vārošu ūdeni, un apsedzam katlu ar autentisku uzbeku māla šķīvi.


Plovs gatavs, nav bez trūkumiem, par maz garšvielas (nebija pieredze ar apjomu), dažas vietas par daudz sacepušās (varēja vairāk ūdeni un mazāk uguns), bet smaržo un garšo labi.


ExJubilārs domīgi testē ēdamo.

-----------------------------------------------------------------------------

Es, savā vēsturiskajā prikidā, gatavs šaudīties Geidānmuižā.


Pirmā bija šaušana pa ezerā peldošu mērķi, ar trim bultām katram.


Šitāds mērķis - niedru kūlītis.


Iebraucam ar laivu, palaižam kūlīti peldēt, vējš viņu pūš krastā. Salasam bultas, atkal palaižam kūlīti....


Kā par brīnumu, viens no maniem trim šāvieniem trāpīja.


Nākošā disciplīna - klouts. Tur, kalna galā, ir lentīti ierobežots laukumiņš. Līdz viņam metri 80. Šauj tā, lai tava bulta krītot no augšas, ieduras tai pleķītī.
Viena no manām piecām bultām iedūrās.


Apkārt staigāja interesanti personāži.


Pats pasākuma saimnieks, Geidāns.


Trešā disciplīna - šaušana no zirga. Uzsēdina tevi uz maza koka monstra, un velk pa arumiem un dubļiem, stenēdami. Ātri velk.
Šai disciplīnā netrāpīju, pat nepaspēju visas trīs bultas izšaut, dikti ātri vilka.


Pēkšņi izrādījās, ka es ar saviem diviem (!) punktiem esmu topā :) Bija trīs cilvēciņi ar šādu punktu skaitu, bet viens kaut kā bija aizmucis jau mājās.


Atlikušie divi tika salikti sacensties pie tradicionāla apaļa mērķa. Skaita tikai trāpījumus centrā.


Un lūk - uzvaru nesošais šāviens. Un es kaut kā nejauši vinnēju lielisku balvu - grāmatu "The Great Warbow".



Nu, vai nav jauki :) Pie kam vēsturiskajā tērpā, ja uzliek galvā kapuci, lietu praktiski nemana. Tikai kājas dikti dubļainas.