Izlasīju šausmīgu grāmatu, kas sniedzās pāri manām robežām un tā pie reizes paņēma arī daļu manas cilvēcības.

Pietiks reiz - tā, lai visiem labi un nevienam netraucē. Tagad es gribēšu sev.
Citādi cīņai nav jēgas, es piedodu, paeju malā un vispār neko nesāku.

Es gribētu arī pašapziņu un pašpārliecinātību. Bet to jau droši vien ar laiku. Pamazām.

Es atgūšu to, kas reiz man bija.
Apziņa jau ir ceļa sākums. Tālāk sniedzas darbs. :)