jāņu romantika
Jāņus sanāca svinēt pie Vidzemes jūrmalas, netālu no maniem laukiem. Par Jāņiem uzrakstīšu atsevišķi, bet tagad ilgāk es vairs nevaru noklusēt par kādu ļoti romantisku brīdi, ko garāmejot nācās novērot :)) Naktī mazs bariņš pastaigājāmies gar jūru - laika apstākļi bija vnk ideāli - silts un debesis tik oranžas, oranžas. Dodamies jau atpakaļ uz savu nometni, kad ieraugam - jūras malā uzzīmēta liela sirds un tai apkārt saliktas svecītas. Sirds vidū pārītis nometušies uz ceļiem kko runājas savā starpā. Tajā brīdī man tas likās tik faking romantiski, ka romantiskāk vairs nevar būt. Gandrīz vai pati sajutos, ka atrodos tur pa vidu tai sirdij. Tās visas sajūtas, kad iepriekš biju runājusies par attiecībām, skaistās debesis un foršais vakars kā tāds...ah :)) es jau teicu, ka viņš viņu bildina, bet puiši - tak nē, vnk romantiskais Jāņu vakars...da labi :D Uz rīta pusi vēlreiz gājām uz to pusi un blakus sirdij bija uzrakstīts liels - JĀ. Tādā romantiskā brīdī nemaz neko citu nevar teikt. Pirmo reizi sanāca būt tik intīma brīža tuvumā. Visu vakaru priecājos par to pārīti :))

Ā, no rīta metām savus vainadziņus ozolā, lai pēc tautas paražām noteiktu, pēc cik gadiem ta būs jāprecās. Draudzenes vainadziņš pēc trešā metiena jau palika ozolā. Man tikai pēc 7. metiena :D Tie, kas skatījās kā mēs metam, jau rēca, lai es beidzot muļķoties - nekas man nespīdot :d Tajā brīdī es tiešām domāju, varbūt nevajadzēja šķirties, ja jau man nekas nespīd? :D:D:D Bet nu cerēsim, ka nebūs jāgaida tie 8 gadi un mans princis uzradīsies ātrāk :))