un tad pēkšņi tāds klik.. tu apzinies un saproti, ka esi regresējis.. ne progresējis. Viens solis atpakaļ.
Tur kur tu biji ir nu kāds cits - kapēc, tam pat nav nozīmēs, lai gan ir.
Teorētiski viss ir bijis kā līdz šim, esmu klausijis savai sirdsbalsij.. ar laiku vērtības gan mainās. Ja reiz ir tā kā ir, tad tā laikam tam ir jābūt.
Savā ziņā to var norakstīt uz nemācēšanu kontaktēties ar cilvēkiem.
Es pat nezinu kur ir mana kļūda, tas ir laikam tas sliktākais šai vaisā.
Bet ko tur daudz. Nāks citi laiki , būs citas domas, citas iespējas.
Bet varbūt šis regress ir progress ?