wowow@12:21 - Mājas īpašnieka mazie dzīves prieciņi
Vakar uzbruka kaimiņi - divi vīreļi, jo manā dārza stūrī sen nokaltušais koks ir bīstams viņu dzīvībai un jo īpaši garāžai un mūžam remontā esošajam vāģim un, ja kas notikšot, saukšot uzreiz municipālo policiju un man būšot tas viņu nebraucamais vāģis uzreiz jāatpērk. Painformēju, ka tas nu gan ir oriģināls veids kā iepazīties ar kaimiņiem un aizgāju apskatīties. Nu jā, vējš vakar bija diezgan baiss un koks arī nekāds mūžīgais neizskatās, jo īpaši pēc tam, kad kaimiņi ar lielo celtni cilāja garāžu un aplauza daļu zarus, kas tagad karājas citos zaros un kuru katru brīdi nāks lejā.
Visa vakar iecerētā dienas kārtība (bērni aizfīrēti uz laukiem, cerēju mierīgi un produktīvi pastrādāt) pa kāju, diena pavadīta apzvanot kompetentās iestādes un meklējot zāģēšanas meistarus. Jāatzīst, ka Rīgas domes informācijas dienestā tāpat kā mājokļu un vides departamentā strādā laipnas, zinošas un izpalīdzīgas darbinices, kas spēja apstāstīt gan procedūru gan kontaktinfrmāciju nākamajiem soļiem. Birokrātiskais process gan nav nekāds straujais - koku ciršanas atļauja = 10 dienas uz iesnieguma izskatīšanu, pie tam esot jāprasa pat tad, ja koks neesot manā topogrāfijā (jo tas nenozīmējot, ka tas neesot kādā citā topogrāfijā).
Vējš pieņēmās spēkā un arī es sāku justies neomulīgi, tāpēc sazvanīju Apstādījumu inspektori un prasīju vai ir kādas sitācijas, kad atļauju dod ātrāk un koku var nozāģēt pirms tas uzkritis uz ielas vai kaimiņu remontvāģim. Apskatījusies aizsūtītās fotogrāfijas inspektore laipni atbildēja, ka koka saknes nav izcēlušās un vispār situācija nav kritiska, tāpēc būs vien iesniegums + 10 dienas + atzinums, tad varbūt maksājums + atļauja. Un vispār kāpēc tikai tagad esmu iedomājies par tā nociršanu. It kā pati nekad nebūtu kaut ko ne īpaši svarīgu atlikusi uz vēlāku laiku.
Tā kā man nu bija ko atbildēt kaimiņiem un viņu vāģim, aizgāju uz kino, pirms tam iedzerot procecco nervu nomierināšanai un apēdot kūku citu nervu nomierināšani. Now you see me - perfekta izklaides filma, paties, paties.
Šodien vējš krietni mazāks, bet par spīti tam, ķēros pie e-pakalpojuma, kas nez kāpēc nav latvija.lv bet ir eriga.lv - atļaujas pieprasīšanas iesniegums koku ciršanai. Lai arī brīžiem liekas, ka viss ir nokāries un nekāda progresa fīdbeka, tiku galā, saskanējot un saliekot klāt visus atbilstošos dokumentus vienā brosera sesijā. Būšu iepriecināts, ja tādējādi ietaupīsies viens gājiens uz iestādēm.
Un skat, diena jau pusē.