es,piem, atļauju kārtoju PĒC tam,kad koks uzgāzās mājai - lai drīkstētu nozāģēt stumbeni,kas bija palicis. tā kā viņiem bija jāiet atvaļinājumos un sēdes notiek tāpatās tikai 2x mēnesī, gaidīšanas prieks izvērsās gana ilgs.
bet jušanās neomulīgi vējainās dienās ir mājas īpašnieka mazais, pastāvīgais prieciņš. sākot ar kastani un turpinot ar dzīvībskoku,kas nosvempās no zila gaisa 3 metru attālumā no manis, šie atgadījumi liek caurām naktīm bažīgi lūkoties uz bērziem,kas svimpelējas guļamistabas logam garām..