Pirms gadiem desmit vētras laikā tēvamāju teritorijā iegāzās kaimiņu bērzs. Aizšķērsoja ceļu uz mežu, ko gan reti izmanto, turklāt, kaimiņi arī tādi nosacīti. Jā, koks pie mums iekrita no viņu īpašuma, bet paši dzīvo tālu citur. Tēvs šiem uzzvanīja, šie prasīja, vai mēs celšot kādas pretenzijas, tēvs teica, ka nē, skādes neesot, un ar to saruna beidzās. Pēc kādas nedēļas, kad atradās laiks, tēvs, lai atbrīvotu ceļu, kritušo sazāģēja un sanesa šķūnītī. Vēl pēc nedēļas tas kaimiņš tomēr uzradās pie durvīm ar apsūdzību par zagšanu. Laikam jau piedāvāja viņam tad nākt un savākt savu malku, bet šis neko - vai nu laika neatradās vai resursu. Toties turpmākajos gados citos jautājumos viņa koku zagšana mēdza uzpeldēt kā arguments.
