satiksimies dzhunglos
Shodiena ir pasludinaata par vispasaules sporta dienu. Vismaz mana praata visaptveroshajaa meerogaa.
Skolaa noskreeju 2traa 1600 metrus, kaut gan reti apmekleeju sporta stundas un man ir neveseliigs dziives veids. Pirmaa bija Anna, kura mamma chiepj mediciinisko spirtu (vinjas mamma ir medmaasa).
Tad gaajaam braukt ar ritenjiem pa Pljavnieku vilinoshajiem laukiem. Apbriinojami, cik te ir interesanti. Aizbraucaam uz kaut kaadu Ulbroku, kur jau laikam Riigai gals. Mums vilkaas liidz taadas trubas un staigaaja visaadi vechi, kas bija gjeerbushies kaa bitenieki vai arii nee. Taados baltos ieteerpos. Gana interesantos. Vienaa vietinaa bija izseetas dazhaadas zoles ar visaadiem rakstinjiem. veelaak paarnjeema sajuuta, ka atrodos laukos, gaiss muus veldzeeja, zviedza vistas. Kameer citi apluukoja kraashnaas maajas, es speeleeju izdziivoshanas speeli ar sevi. Izdziivos tikai viens no mums. Man ienaaca praataa ari Bleeras ragana. Ezeru arii uzgaajaam. Es jutos kaa Magelaans vai kaut kas vismaz pa to liiniju.
Ataakot maajaas, pie durviim atkal sagaidiija tas vecais tantis, kas biezhi aizmirst, kur dziivo un ar ko dziivo. Vienmeer smaida. Man vinja patiik.