Pēc brīvdienām jūtos vairāk nogurusi nekā no darba. Viesošanos Valmierā izjauca zvans no kursabiedrenes, kurai jāejot uz teātri, bet neesot, kas pieskata bērnu. Tā nu svētdienas vakars pagāja pieskatot mazo, bet Dainītis bija labs puika, stundu pēc vecāku aiziešnas, apgūlās uz grīdas, uzlika galvu uz pufa un aizmiga. Tā nu visu vakaru varējām divatā skatīties filmas. Bet pietrūkst momenta sev un pabūšana divatā ne par ko nedomājot, nesteidzoties un izbaudot.
Manāmas pirmās zaļās redīsu un citu salātu lapiņas.