Filozofijas gūstā
Manas domas, par spīti centieniem domāt par lentītēm un frikadelēm, ir aprobežotas jēdzienos, kas smagi apzīmogo riebīgas fineses šajā platekrānu apstulbinātajā paaudzē. Es netieku līdz literāram stilam, es mežģos garos, smagnējos vārdos, ik pa laikam smīkņājot - it kā atvainodamās (sak, es mazlietiņ samežģīti izteikšos, bet tas, draugi, humoram, es jau nemaz neceļu degunu gaisā). Vai tad man neviens nevar pateikt, ka es ne vella nemāku izteikties?! Es arī negribu domāt tā, kā es domāju.