jūs jau ziniet to matīsa tirgus pārdevēju piena paviljonā, kam āda kā svaigs sviests, un mati saveidoti absolūti neticamās aizlaiku formās, vēl saspraustas divas koķetas ķemmītes, un skropstas vienmēr tušētas, un plakstiņi pavisam neuzkrītoši violeti. ap kaklu pērļu virtene, ausīs zelta auskari, dziļš krūšu izgriezums un nekad nekad ne atblāzmas no kā vairāk kā smaida atblāzmas mazajā mutītē, šaurajās lūpiņās. viņa katru rītu izpēta visu savu produkciju, zina, kādi sieri kuro reizi sanākuši, un vienmēr dod tos nogaršot, arī pastāvīgajiem klientiem. ja viņai ir, viņa vinmēr neaizmirst piedāvāt īsto sviestu (bez margarīna), īsto pienu (ne no pulvera), garšīgu biezpienu, jaunas pusfabrikātu pankūkas (jo es tās kaut kad no viņas paņēmu). viņa vienmēr ir formā un nekad neatļaujas kādu citu pārdevēju nosaukt par mauku.

par zāļā sieriņa un kaņepju sviesta pārdevēju jau kaut kad rakstīju. neko simpātiskāku par viņām abām kopā neesmu redzējis. varbūt vēl varētu piepulcināt ogu tanti, kurai es esmu puisītis. un tanti, pie kuras pērku tomātus, bet viņa ir pārāk vēl sieviete un pārāk maz tante.