šodien gribējās, lai Wiņš man uzdāwina puķes. tādas smukas. es ieliktu wāzē un wiņas smaržotu..smaržotu..

hmm...pēdējā reize, kad Wiņš to izdarīja bija, kad mēs sastrīdējāmies es pastāstīju to anekdoti: "wīrs atnāk piedzēries mājās, siewa atwer dusmīgi durwis, wiņš dod ziedus, wiņs saka- un ko man tagad kājas izplest? wiņš- wai tad mums wāzes naw?" un pateicu, lai wiņš wiņas iebāž sew wienā wietā, ja uzskata, ka tik wiegli tiks cauri. wiņš neiebāza. izmeta musorā :D stulbums tas, ka wiņas tiešām bija ļoti smukas. wēl tāgad žēl. Wiņš toreiz apsolījās nemūžam man ziedus wairs nenest.
pagaidām sawu solījumu tur. maita.
ceru, ka aizmirsīs.
es taču esmu jauka :)
siewietes wajag tikai mīlēt.
newis saprast.