DeinaRC's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Monday, August 29th, 2011
14:35 - sew? SEW!
tūkstoš un miljonā apņemšanās- no šīs dienas dzīwošu sew. to solu jau 1000šo reizi.
dzīwot kopā ar kādu,- bet dzīwot sew. tā arī laikam ir manas dzīwes lielākā skola. tas ir manas dzīwes mērķis un karma.
kā gan izsist bērnības traumas un kompleksus no sewis?
labāk. nu jau ir daudz labāk. ceļā uz to.

1.iesākumam- jāiemācās likt wiņam mieru pa dienu. jābeidz izdomāt miljons pasaulē swarīgākos iemeslus, kuru dēļ wajag wiņam nekawējoties zwanīt.

2.jābeidz pārbaudīt telefonu.

3.JĀUZTICAS.wienkārši jāuzticas.

4.jābeidz čakarēt, jābeidz jautāt un pratināt stundām ilgi par neko.

5.jāliek wiņam miers,kad sēž pie datora jau 6šas stundas pēc kārtas- naw jāprasa wiņam uzmanība, tas jāsaprot wiņam pašam.

6.jāmīl sewi un tikai sewi.pirmkārt. jādomā par sewi- sawu skaistumkošanu, BEIDZOT PAR SAWIEM DRAUGIEM, jāsatiekas ar meitenēm un jābeidz izdomāt iemeslus, lai to nedarītu, jo iemeslus war atcelt, tas nekas, ka tā wietā labāk gribētos laiku pawadīt ar WIŅU.


bet wot i nesaprotu. man neapnīk. es tiešām labāk ar wiņu sēžu kautwai mājās, nekā eju pie meitenēm.tātad ignorējam šīs izjūtas.

kāpēc tas wiss? izlasot augstāk minēto liekas, ka man ir šizofrēnija un wajāšanas mānija. paliek WIŅU žēl.
kāpēc? tāpēc, ka man liekas, ka ja piewērsīšu wiņam mazāk uzmanības mēs šķirsimies, man bail, ka wiņu pazaudēšu. tik ļoti gribas wiņā ieķerties ar zobiem un nagiem. noturēt. bet ar waru jau to neizdarīsi. jāļauj wiņam paskatīties pa labi un kreisi. kautwai tāpēc wien, lai redzētu kā wiņš uzwedīsies, jo wisu dzīwi wiņu nenoturēšu. jāpalaiž brīwībā, lai redzētu wai wiņš ir mans arī tad, ja neturu. ja aizies, tad labāk lai to dara tagad, newis pēc gadiem.

tas ir teorētiski. praktiski? jēziņāssss.... jāmācās, jāmācās, jāmācās...skataugstāk 1.līdz 6. bļin :D

(ir ko piebilst)

Friday, January 21st, 2011
09:42
5dienā strādāt ir grēks. mana ticība neļauj :)


tikai..ko tad lai dara? mhmmmm...

(ir ko piebilst)

09:38
tad, kad ir sekunde laika, lai apstātos. kā wakuumā. tad liekas, ka k-kas pietrūkst. k-kā naw. līdz galam naw. wnk k-kas naw tā kā wajag. par maz, par daudz wai arī ne tas. bez noteikta temata klasifikācijas. k-kas pietrūkst.


warbūt tāpēc, ka 5diena.

(ir ko piebilst)

Monday, January 17th, 2011
22:36
wai tas ja wisiem idiotiem ir bet man naw nozīmē, ka idiote esmu es newis wisi?
tas ir retorisks jautājums. laikam.

(ir ko piebilst)

22:32
kad tew iet labi, tu wairāk newienam neinteresē. wisiem uz tewi ir po**.
wiņi pajautā kā tew iet, bet dzirdējuši atbildi līdz pusei wairāk neklausās.

(ir ko piebilst)

Wednesday, January 12th, 2011
18:17
wiņš man iemācīja uzticēties. tik wienkārši.

kā jau wiss ģeniālais ir wienkāršs.

sen, sen wiņam atzinos, ka nespēju uzticēties. ka uzticība ir jānopelna. wiņš to ir izdarījis. tad, kad uzdewu sawu kārtējo jautājumu un jau bija izgudrots manas dzīwes sabrukšanas scenārijs, tad..es sapratu, ka wiņam ticu. es sapratu, ka wienkārši ļaušos. es dzīwošu un wienkārši BEIDZOT ļaušos. tagag pilnīgi jūtu, kā dzīwe ir saņēmusi mani un wienkārši nes. warbūt šizīgi gan tas izklausās, tas jāatzīst, bet tas bija tik smags un grūts, tik nerwus čakarējošs ceļš, ka es pati nespēju saprast kā tas wienā mirklī pēkšņi notika. slīdu pa straumi un wienkārši ļauju wisam notikt. ne jau tā, protams, ka lai notiek, kas notikdams- pofig, protams, ka ar sawu raksturu, ar sawu izwēli un sawu noteikto kursu. bet tas ir apmēram tā, ka biju izwēlējusies taciņu un spītīgi bridu wiņai blakus. ja arī tas nebija pilnīgs purws, tad tur bija peļķes un saknes, un akmeņi un wajadzēja trīcošām kājām, pār plecu skatoties, ik pēc soļa apstāties.

wajadzēja spert tikai pussolīti sāņus.

wiņš mani saņēma aiz rokas un tur aizweda.

un tagad. tagad man ir wienalga, kas būs pēc tam, jo tikai tagad es sapratu, ka, ja wisu laiku dzīwošu, domājot kā būs, ja būs es nekad pa īstam nedzīwoju un neizbaudīju. es izbaudu to laiku, kas mums ir dots un esmu par to sasodīti pateicīga tam, tur augšā. un tas cik ilgs laiks tas būs, uz cik gadiem wai mūžībām, wai bērniem, wai dienām wai kopīgām bērēm...tas taču naw atkarīgs no manis. naw atkarīgs tas wai atnākšu mājās un pieķeršu ar citu, wai mani notrieks autobuss, wai uzkritīs lāsteka, wai arī nomirsim kopā wienā gultā wai arī mūs kopā nolaupīs citplanētieši. tā wienkārši ir DZĪWE.

un dzīwe ir tikai jādzīwo.

wiņam pietika pacietības gaidīt. nopelnīt.

(ir ko piebilst)

18:15
love...the way you lie.

(ir ko piebilst)

18:13
un ja nu tā naw? ja nu dzīwe ir izdomāta?
ja nu mēs..es tu....ja nu wiss ir izdomāts?

(2 comments | ir ko piebilst)

Saturday, October 23rd, 2010
12:32
"...jo mīlestība nedara pāri" (c)mellenite.
pēdējo laiku labākais citāts.

(1 comment | ir ko piebilst)

12:16
kauns atzīties. nebiju domājusi,ka Latvijā ir tik atklāta prostitūcija. wēl pie tam tādos apmēros. tu ieej wnk salonā un izwēlies sew mauku no tām, kuras rindā stāw. un wisas normālas. smukas. nebūt ne pēdējās idiotenes. nebūt ne wisas narkomānes, lai gan jāatzīst,ka puse tomēr gan bija apnarkojušās. jauka pieredze tā teikt. wisas seksīgas. jaunas. smaidīgas. izwēkies wai gribi tādu, kas pēc 12gadīgais wai 20 gadīgas izskatās. latwieti wai kriewieti. wienalga. tīras, smaržīgas. kur wēl problēma. ej tik un ņem. pat ne īpaši dārgi.
es ahujela.

(3 comments | ir ko piebilst)

Thursday, October 21st, 2010
13:18
bail.
ir tik labi tagad.
liekas, ka tūlīt jānotiek kam briesmīgam. kam sliktam. kādai nelaimei.
ir ideālās attiecības ar ideālo wīrieti. ir ideālais darbs ar ideālajiem kolēģiem. arī mājās wiss daudz maz kārtībā.
tik labi nemēdz būt.
dzīwē tā naw.

(ir ko piebilst)

13:04
Deina. Wēstules debesīm.

(ir ko piebilst)

Monday, October 11th, 2010
16:07
mēģinu saprast sewi. kāpēc es par to stresoju. kāpēc man ir tik bail būt nodotai. wisu laiku maļas un maļas tā doma. nekādi newaru izmest. kāpēc newaru wnk wiegli dzīwot- kā būs tā būs, kad būs, tad arī jāsāk domāt ko darīt, bet....gribas nosargāt. tik ļoti gribas nosargāt. negribas pazaudēt. kāda jēga man wiņu wisu laiku čakarēt un aizliegt sarakstīties? ja wiņš gribēs wienalga agrāk wai wēlāk sāks ar wiņu drāzties. bet newaru likt mierā. ar galwu saprotu, ka man jāizweras un jābeidz par to runāt. jābeidz pārmest. tas ir neispējami. jūtos piekrāpta. sapratu, ka wēl aizwien newaru piedot. es zināju, ka wiņi sazinās..bet ne jau tādā līmenī. tā naw tikai draudzība. kaut tu nosit mani. nespēj utam tikt pāri. ir tā sajūta, ka tas arī nebeigsies par spīti wārdiem. liekas, ka ja likšos mierā un neko neteikšu, tad sastādīs grafiku un dzīwos ar abām. liekas, ka tas ir jākontrolē.

nezinu. man liekas, ka tās domas ir slimīgas.
bet wai tad būtu pareizi, to wnk tā wiegli uztwert? ai nu čato wien mīļumiņ ar sawu bijušo cauru diennakti. stāsti ko šodien appēdi, aizsūti kādu joku, parunājiet par dzīwi un kā iet jūsu draugiem. tikai man tur naw wietas, jo draugu jums kopīgi un tawa ģimene gaida wiņu. man laikam pelēkā kardināla loma.

hmmm.tik jocīgi likās..staigājā pa weikalu. wiņš stāstīja, ko wiņam wajag, ko wiņš grib likt sawā dzīwoklī, kas wiņam kādreiz būs.

atceros, ka bijušais mūždien runāja par mūsu kopīgo nākoptni, kā paņemsim kopīgu kredītu, kādu māju celsim, bez maz tapetes kādas līmēt jau izdomāja. kādi un cik bērni mums būs..es nekad wiņam neko neatbildēju, tikai māju ar galwu, jo lai wai kā tajā laikā wiņu mīlēju, zināju, ka tik ilgi kopā nenodzīwosim, jo wiens otru nogalinātu, pirms paspētu tās tapetes salīmēt, jo es gribētu līmēt wertikāli, bet wiņš horizontāli.

bet ar Wiņu. nekad. nekad. nekad wiņš newienu wārdiņu naw ieminējies par mūsu kopīgo nākotni. nekad, ka mums būs kopīgi bērni. nekad, ka kādreiz precēsimies. nekad, ka dzīwosim kopā wienā dzīwoklī.

tik jocīgi izlikās. gājām pa weikalu. gandrīz jau gadu kopā...mans.... taws..man....man būs.kādreiz. ja jau kādreiz būs tad warbūt mums? tās ir tās mīļās muļķībiņas, kas ir jebkurās attiecībās, stulbie sapņi, kuri pat nekad nepiepildīsies, bet wnk parāda, ka tu arī reāli domā par ko'pgu nākotni.

wienīgais, ko wiņš pateica, bija, ka pateicu bērnu ratiņi Ls200 ir traki dārgi, tad ar milzīgu lepnumu, ka wiņa bērnam bija pa Ls400 un wēl nesaprata par ko sadusmojos. nezinu. man laikam wajadzēja apsweikt.

nekad. nekad. nekad newiena wārda par kopīgu nākotni.

(3 comments | ir ko piebilst)

Friday, October 8th, 2010
17:31
es esmu laimīga.

(ir ko piebilst)

17:24
"tolaik man likās, ka war tikai tā un nekā citādāk.." (c)

tā ir wisa mana dzīwe. pēc izjūtām. lai wai kā ietu, wienu lietu man nekad dzīwē newiens newarēs pārmest- es wienmēr esmu patiesa. pret sewi. pret tuwākajiem. pret dzīwi.

wēl aizwien nesagaidīsi no manis tos neīstos smieklus tikai tāpēc, ka pateici tizlu joku. nesagaidīsi no manis teātri tāpēc, lai es panāktu k-ko tawā uzwedībā wai man ko wajag. nekad.

un es waru paskatīties spogulī. ar cieņu. pret sewi. es sewi nenododu.

(ir ko piebilst)

17:22
šodien atcerējos, ka biju apsolījusi sew uz dzīwes mīnusiem skatīties ar augsti paceltu widējo pirkstu.
tik labi kopš tā brīža.



prātiņ, nāc mājās__-

(ir ko piebilst)

16:59
tik-tak tik-tak
tik daudz krāsu.


tik sasodīti daudz krāsu.

(ir ko piebilst)

Wednesday, October 6th, 2010
10:45
es warētu Wiņu nolaupīt.
ieslēgt sawā pasaulē. tā nu mēs dzīwotu. diwi wien. bez apkārtējās pasaules.

(1 comment | ir ko piebilst)

Monday, October 4th, 2010
20:57
es atweru acis un tā arī sapņoju. acīm atwērtām. mums ir 3 istabu dzīwoklis. tas jaunais, smukais. es atnāku mājās no darba. istabā sēž wiņš ar mūsu mazo. es paprasu wai bērniņš ir izmācījies un tad mēs ēdam wakariņas. nomazgājam mazo, noliekam gulēt. un paliekam atkal diwi wien. ejam kopā wannā. man ir pārsteigums. es gaidu otro zwēriņu.

tik bezgalīga mīlestība. siltums. gaišums un tuwums. tā bezgalīgā uzticība un sapratne. mūsu mazā pasaulīte.

un tad es pamostos. sapņiem lemts palikt tikai sapņiem. tad es saprotu, ka wiņam tas ir jau ar citu. lietas, kurās wiņi dalās. lietas, kurās man naw un nebūs wietas.

tik bezgalīga mīlestība.

(ir ko piebilst)

20:32
tik neizsakāmi sāpīgi. es jūtos nodota un piekrāpta. tad lūk kas ir garīgā krāpšana..kas ir wiens solis no fiziskās. jūtos tā itkā Wiņam būtu cita dzīwe, kurā man naw wietas. ka wiņi pus dzīwi ir bijuši kopā un tādi arī paliks. muļķības, ka wiņš wiņu nemīl, jo tad attiecības būtu beigušās. tikai ko darīt man? es mīlu wiņu wairāk par wisu pasaulē. un patiešām esmu pārliecināta, ka wiņš ir manas dzīwes wīrietis. bet tikpat labi es zinu, ka es nespēšu piedot wiņam, ja wiņš neturēs sawu solījumu. ja wiņš neizbeigs wisu ar wiņu. godīgi sakot es neticu, ka spētu to pārdzīwot. bet es zinu, ka newarētu sadzīwot ar to, ka wiņš nejūt pret mani to ko es pret wiņu un ar citu siewieti dalās tajā, ko wajadzētu dalīt ar mani. wiena lieta nekad nemainīsies- wai nu man wienai, wai nu wispār newajag.

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba