DeinaRC's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus
> 20 jaunākus

Tuesday, September 21st, 2010
20:24
pārtieku no mīlestības. lidoju. nekad nebūtu ticējusi, ka k-kas tāds ir iespējams. nezinu kā warēju iemīlēties cilwēkā, ko nebiju ne reizi satikusi. gadiem. jo ilgāks laiks pagāja, jo warāk jūtas izauga un apauga. tās nobrieda. kad wiņu ieraudzīju izskatam nebija nozīmes. Wiņš tā arī nesaprata, ko ar to biju domājusi. tam nebija nozīmes, jo es Wiņu jau mīlēju. kā sapņu tēlu. kā sawu ilūziju. lai cik neticami arī nebūtu ilūzija kļuwa reāla. realitāte bija miljons reižu labāka par ilūziju. dzīwē tā nemēdz būt. man ir bail.

(ir ko piebilst)

19:39
...
kā man ir piegriezies mans bankrots. biju domājusi, ka pēc 2wien mēnešiem būšu nomaksājusi lielumu un warēšu sākt dzīwot normāli. atklājās, ka pēc 2wiem mēnešiem būšu wēl lelākā dirsā kā tagad. nesapratu algu itkā saņemu, bet pēc tās saņemšanas liekas, ka naudas ir wēl mazāk nekā pirms tam- tagad aprēķināju, ka pēc rēķinu nomaksas man paliek 40Ls mēnesī. wnk psc. pati esmu šokā. un tā jau mēnešus 4us. domāju- nomaksāšu beidzot paliks wieglāk, nozīmē, ka plusā būs 115ls. bet tagad sapratu, ka līdz febrārim man no gaisa jāizrauj Ls600 skolai. Diews apžēlojies. nezinu kā warēju iebraukt tādā dirsā. jūtos kā ubadze. newaru sew neko nopirkt. newaru normāli izskatīties. wēl jo wairāk. ņemot wērā to, cik liela ir mana alga, tas ir wienkārši absurds. es gribu aiziet normāli pie friziera, nopirkt weikalā normāli pārtiku. es gribu iet uz solāriju, lai normāli izskatītos. un pirmkārt normāli justies.

neesmu spējīga paprasīt naudu Wiņam. ja wiņš pats nesaprot, ka wajadzētu man palīdzēt wismaz komunālos nomaksāt, tad man tas naw wajadzīgs. Wiņam jau wiena ir ko uzturēt. nekad nelūgšos. kā wiņai naw pašcieņas laikam nekad dzīwē nesapratīšu, lai gan jāatzīst, ka ļoti ērti iekārtojusies. tikai kas sanāku es? jūtos kā nabaga radiniece. Wiņš wiņai wed naudu, wisu pērk, bet es karos nost. ja jau grib, lai es labi izskatos, tad wismaz par to war parūpēties? kaut ar to pašu sol. abon. kautwai par ko es jokojos. reāla depresija. nezinu, kad tā bedre beigises. ignorēju wisas wajadzības. man neko newajag. es esmu kruta un waru pati par sewi parūpēties. k-kā reāls aplauziens man sanāk. wnk apdirsos. gribas ieslēgties dzīwoklī un neiziet. wnk palīst zem segas un sēdēt nedēļu. Wiņš grib, lai man ir gari mati, bet tad warbūt pie welna warētu iedomāties kā lai par to samaksāju????!!!naudu esmu wēl parādā par iepriekšējiem un atkal wajag jaunus. es negribu lai mani uztur. bet esmu tādā bezizejā, ka nezinu ko iesākt.nezinu wai tā būtu uzturēšana? es taču pati arī pelnu. lai gan no otras puses, ja pati tādā bedrē ielīdu, tad pašai arī jāizlien. tikai tā paliek ar wien dziļāka un dziļāka.es nezinu ko lai daru. wnk nezinu.jūtos kā tādā murgā. wissmieklīgākais būs tas kā no 40ls mēnesī man wēl jāaizbrauc uz salidojumu un jāiziet pie frizieres :D īstenībā, ja tā padomā- ko es te stresoju- tas jau ir ļoti smieklīgi :D

(ir ko piebilst)

Monday, September 20th, 2010
20:29
šodien gribējās, lai Wiņš man uzdāwina puķes. tādas smukas. es ieliktu wāzē un wiņas smaržotu..smaržotu..

hmm...pēdējā reize, kad Wiņš to izdarīja bija, kad mēs sastrīdējāmies es pastāstīju to anekdoti: "wīrs atnāk piedzēries mājās, siewa atwer dusmīgi durwis, wiņš dod ziedus, wiņs saka- un ko man tagad kājas izplest? wiņš- wai tad mums wāzes naw?" un pateicu, lai wiņš wiņas iebāž sew wienā wietā, ja uzskata, ka tik wiegli tiks cauri. wiņš neiebāza. izmeta musorā :D stulbums tas, ka wiņas tiešām bija ļoti smukas. wēl tāgad žēl. Wiņš toreiz apsolījās nemūžam man ziedus wairs nenest.
pagaidām sawu solījumu tur. maita.
ceru, ka aizmirsīs.
es taču esmu jauka :)
siewietes wajag tikai mīlēt.
newis saprast.

(ir ko piebilst)

Sunday, September 5th, 2010
13:52 - siewietes
k-kā....
nez- siewiešu loģikas īpatnība, mēs wienmēr sawiem wīriešiem uzdodam jautājumus uz kuriem wēlamies saņemt negatīwas atbildes. piemēram, wai wiņam patīk konkrēta siewiete, wai tā un tā meitene wiņiem liekas uzbudinoša. wiņam pat naw izwēles iespējas- kā tikai jāatbild NĒ, ja gadījumā wiņš nabadziņš kļūdās un tomēr atbild kā patiesībā domā...lai waino sewi :)

(ir ko piebilst)

Friday, September 3rd, 2010
23:04
wisas wāweres ritenī patiesībā mēģina aizbēgt no sewis.

(ir ko piebilst)

23:02
tā sajūta, kad tu slīksti bezdibenī ir miljonu wērta.

tā ir tā sajūta ko dabū narkomāni. alkoholiķi.

apreibums. kritiens. brīwība.

wisas labākās dziesmas rakstījuši narkomāni.

kad tu esi tajā stāwoklī tu pieslēdzies k-kādam crazy kosmosam. tu saņem to, ko pats da ne kādā šizīgā noskaņojumā neizdabūtu. dažreiz wiss wienkārši nāk...

tu aizwer acis un krīti..krīti, krīti.

naw newienas rokas. newienas.

newiena nenoķer. newiena neattur. newiena nepalīdz.

bezgalīgā wientulība. migla. drēgnums. akla tumsa gaismā.

(2 comments | ir ko piebilst)

22:05
ir ķīniešu sakāmwārds par to, lai nemeklē melnu kaķi tumšā istabā, īpaši tad, ja kaķa tur nemaz naw. pārāk ilgu laiku ne tikai meklēju, bet pat domāju, ka esmu šis kaķis.

un.. patiesība. patiesība neeksistē. tās kā tādas wienkārši naw. ilgi gan tas līdz manīm nāca, bet atnāca, par ko arī ļoti priecājos.melotu, ja teiktu, ka uzreiz kļuwa wieglāk. nē- kļuwa daudz sarežģītāk. wieglāk būs wēlāk.

(ir ko piebilst)

22:04
jā piedod. neesmu iemācījusies to wārdu izrunāt bet nu jau māku to uzrakstīt. piedod ka esmu un to ka nekad neesmu gribējusi būt.

wienmēr karalauka widū.wienmēr starp abām pusēm. wienmēr kādā pusē jānostājas un lai kuru tu izwēlētos tas būs nepareizi un tewi ienīdīs nosmējos un izwēlējos nelikties ne zinis.tā ar tur stāwēju widū un mierā ar abiem. nekā wēja rādītājs. nē. es neko nerādīju. es tikai stāwēju un būwēju jau n-to smilšu pili par to ka waru būt abās pusēs un wiss ir un būs labi. wējš izjauca ne tikai pili bet arī mani. kā wienmēr piezagās brīdī kad bija wislabāk. jauka izwēle.ja esi wienā tewi ienīdīs otra un otrādi.ja esi widū tewi ienīst abas.būtu gļēwi izwēli neizdarīt wispār. un jā arī izwēlējos- to widu. jau sen. lai ienīst. bet es nebšu naiwais zaldātiņš. lai arī widus sala wienalga ir izdomāta tā pat kā pils. lai arī tā grimst wai kas to zina- sen jau ir nogrimusi.atkal wienaldzība un trulums. par to kas pareizs ir gan dienai gan naktij. par to ka tās abas ir tikai krēslas. mēs redzam cilwēku -izdaram secinājumus.izlemjam pieņemt wiņu wai ne. bet mēs nekad nepadomājam par iemesliem kāpēc wiņš ir tāds.ja paanalizētu un nojauktu ķieģeli pa ķieģelim tad ie iespējams saprast ikwienu.līdz pat wissmalkākajai rakstura īpašībai un saprast kā un kāpēc tā radusies. kā tur bija- ņe mi takiji a žizņ takaja. warbūt tas ir tikai mēģinājums nowelt atbildību uz kādu citu. wiņiem tas lieliski padodas.ikwienai stulbai un neadekwātai rīcībai arī ir sawa loģika un iemesli. nogursti no tā wisa. lai jau. lai jau wiņi dzīwo tai laukā. warbūt arī nogrimšu ar wisu to nolādēto salu. bet tikaitā iespējams izlikties ka tās naw- tā taču ir iedomu sala. tātad esmu brīwa. nodrāztie wārdi un nodrāztais stāsts par to ka wiss bijis par salām un pilīm un atkārtošanos. par nepareiziem wārdiem un nožēlu. par to ka nekas naw pareizs. man neko newajag. jā atkal kļūdījos. un piedod par to un par to nodrāzto frāzi arī par pašu nodrāzto wārdu un gramatiku un haosu un par to ka aizeju un par to ka rīt aizbraucu. par to ka wienalga un ka tēloju ka ir wienalga. par to ka nesaku piedod no sirds. ā un arī tas jau ir bijis.

(ir ko piebilst)

22:03
tomēr tā arī newaru izlemt kas ir labāk - ja atmiņas ir wai, ja to wispār naw..

(ir ko piebilst)

22:03
"..un cik savādi tas bija- ik reizi, kad es pakustējos, lai ieķertos ciešāk, zars pie kura es turējos lūza.." un es atkal esmu atpakaļ. ir grūti, jo es jau te biju.te wiss ir pazīstams. wisas atziņas, kuras izlikos aizmirstam, kuras domāju, ka radušās k-kādā pārejas wecuma depresijas periodā.. tās wisas atkal kārtējo reizi apstiprinājās.un es nonācu sākuma punktā.

..izlikos aizmirstam un dzīwoju pasaulē, kurai es nepiederu un nepiederēšu. aizmirsu wisu, ko pati tik lielīgi teicu. izrādījās..ka wiss patiešām bija pareizi, ka tas nolādētais sākuma punkts bija pareizais, ka es nebiju nojūgusies wai depresijā, ka ar to arī wajadzēja dzīwot.

biju domājusi, ka esmu gudrāka. wīlos sewī.

(ir ko piebilst)

22:01
Dažreiz nezini kā ir labāk: izlikties, ka wiss ir kārtībā, raudāt wai wienkārši piedzerties. Tā šizīgā sajūta, kad gribas sēdēt uz grīdas, piewilkt ceļus un sist galwu pret sienu. Melo, ka nekas naw noticis, bet diwas nedēļas dzīwo kā zombijs. Domā par izglītību, karjeru, mērķiem un sapņiem.. Beidzot, kad wiss sāka nokārtoties. Wajadzēja pus gadu, lai atkal pēc diwu gadu murga lēnām kļūtu par cilwēku. Un wiss wienkārši izgaist. Tik wiegli. Wiena atbilde, kurai ir tikai diwas iespējas. Un sēdi domā kā idiots. Wiss ir kārtībā, wiss ir kārtībā, nekas naw noticis, tas neko nemainīs....ha. Nezinu kuram izdodas sew to ieskaidrot. Wēl diwas dienas. Domāju, ka tik debīlas ir tikai filmas. Tā notiek tikai citiem. Tik wiegli ir wisu pazaudēt. Būtu jāfantazē, ko darītu sawādāk un ko mainītu. Neko. Naw ne jausmas, ko iesākt, ja tā patiešām būs. Ai..būs tikai trešā bezmiega nakts. Un tad wēl wiena. Un tad...?

Dažreiz k-kur dziļi ir domas, kurām bail pieskarties. Ir lietas, kuras wieglāk no sewīm norakstīt, bet to newari, jo baidies no rezultāta. Warbūt ir pārāk maz wārdu. Wiss uzrakstītais wienmēr liekas stulbs un nekad naw tāds, kādam tam bija jābūt.

Wot izdomāju, kā pelnīt miljonus. Izdošu grāmatu, „Ko darīt, ja neko newari izdarīt”:D

Dzīwi ne tikai newar sākt no jauna, bet arī newajag.

Ir lietas, kuras ne tikai nespēj mainīt, bet no kurām nespēj arī aizbēgt un paslēpties.

(ir ko piebilst)

22:00
tomēr piekritīšu tam teicienam, ka palikt draugiem pēc attiecībām ir tas pats, ja tew nomirtu sunītis un mamma ļautu wiņu paturēt. nu nespēju noticēt, ka tad, kad attiecības beigušās ir iespējams katru otro dienu wai wēl labāk diendienā tikties un būt kā brālim ar māsu. agrāk wai wēlāk tas tomēr beidzas ar seksu wai atkal attiecībām. fiziskā piewilkšanās nepazūd un k-kādas jūtas tomēr wienmēr saglabājas. ar laiku tās mainās, protams. bet būt tālāk kopā..platoniski..smieklīgi. kautwai pieraduma un atmiņu dēļ wien. seksuālā sasaiste nepazūd tikai tāpēc, ka izdomājam wairs nebūt kopā dajebkādu iemeslu dēļ un otru wienalga uztwersi kā seksuālu būtni..

(ir ko piebilst)

21:59
dažreiz bēgšana un sewis meklēšana ir wiens un tas pats.

it sewišķi, ja naw no kā bēgt.

ne jau wisur zeme zem asfalta elpo.

(ir ko piebilst)

21:58
no dažām lietām Diewiņš pagaidām mani ir pasargājis.

ja man būtu pietiekami daudz naudas, es būtu narkomāne. wisu atlikušo īso mūžu es būtu pārlaimīga bez iemesla.

ja man būtu pietiekami daudz naudas, es nodzertos. tā wnk, līdz nāwei, jautri, jautri smejies par dzīwi un wairs nepamodies.

attā attā realitāte.

nodzeršos par to naudu, kas atlikusi.

(ir ko piebilst)

21:57
manī k-kas ir pazudis. īpaši palasot wecos ierakstus.

k-kas manī ir miris. īsti nezinu kas.

nez kad tas notika? man liekas, tad, kad pirmo reizi iemīlējos. bet pazudis tas ir uz neatgriešanos. dažreiz pietrūkst. bet es sewi nemīlēju. arī pasauli ne. newienu. un dzīwot negribēju.

(ir ko piebilst)

21:57
Pār līča pludmali lidoja kaija un ieraudzīja peli. Nolaidusies smiltīs viņa jautāja grauzējam: -kur ir tavi spārni? Katram dzīvniekam ir sava valoda. Pele nesaprata, ko kaija vaicāja, bet pamanīja, ka neparastajam viesim ķermeņa abās pusēs plešas savādi izaugumi. "Droši vien cieš no savādas slimības" nodomāja pele. Kaija ievēroja, ka pele uzmanīgi pēta viņas spārnus, un teica: -nabadzīte, droši vien tai uzbrukuši briesmoņi, viņa kļuvusi kurla un zaudējusi spārnus. Jūtot līdzi, kaija paņēma mazo peli knābī un nolēma tai parādīt augstumus. "Tas vismaz mazinās viņas skumjas", kaija domāja, ceļoties spārnos. Bet pele vairākus mēnešus bija nelaimīgākā radība pasaulē- viņa bija iepazinusi augstumus, ieraudzījusi, cik pasaule plaša un skaista. Bet laiks ritēja, viņa atkal pierada pie tā, ka ir pele, un reiz notikušo brīnumu uzskatīja tikai par sapni. (Koelju)

kā mūsu dzīwe. mēs tik ātri aizmirstam to lidojumu, ka tā wien liekas, rāpošanai wien esam radīti.

-cilwēks par sawiem sapņiem maksā.-

(ir ko piebilst)

21:56
amizanti. jebkurā gadījumā, lai dzīwotu wiegli, tomēr būs jādzīwo.

(ir ko piebilst)

21:55
kur paliek mīlestība?

un wiņi dzīwoja ilgi un laimīgi...līdz satika nākošo.

kā gan war būt tā, ka atdodam wiens otram sewi wisu, tajā brīdī tici, ka tas ir līdz mūža galam. zwēri mīlestību, uzticību. turi roku. skaties acīs un domā, ka tas būs mūžīgi, bet pēc tam..tas pazūd. kā tā war būt? kā wiss war beigties? es nesaprotu.

tas ir tāds pats jautājums kā- kur paliek swars, kad mēs wiņu zaudējam?

kā war līdz galam būt wienam un pēc tam atkal nākošajam? kur tas paliek? un kāpēc tas pazūd? wai tas wispār war pazust?

kā tie waroņi filmās, kuri mirst otra dēļ... ja wiņi padzīwotu wēl pāris gadus wiņi aizietu katrs uz sawu pusi un mīlētu mūžīgi mūžos atkal nākamo.

wai tiešām mūžīgi mūžos nepastāw newienā gadījumā?

es runāju par īstumu. patiesumu. caurspīdīgumu.

(ir ko piebilst)

21:53
wiss wienmēr labi beidzas. ja naw labi, tad naw beidzies.

warbūt tāpēc arī kāzas 90% gadījumu arī ir attiecību beigas?

bet laikam jau arī tādai stadijai dzīwē ir jābūt.

(ir ko piebilst)

21:52
īstenībā jau katrai siewietei ir iedzimts maucības gēns.

atšķirība tikai, cik lielās dewās.

wai to zina tikai wīrs, wai arī wiss rajons.

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> 20 jaunākus
> uz augšu
Sviesta Ciba