par kontaktiem
ar Andru man vienīgais kontakts bija, kad viņa man ļoti izpalīdzēju ar vienu rumāņu filmu uz DVD
ar Paulu bija savādāk - es sēdēju ķinīša foajē, vai kā viņš saucas, gaidot arsenālā pēdējo seansu, kad notika pilnīga mistika
līdz tam mēs bijām divi klab lv biedri, kas diezgan ilgi sarakstījās skaipā par šīm pašām kino tēmām, es viņam reiz aizsūtīju uz ārzemēm gandrīz visu latvijas kinoarhīvu (caur skaipu!!), jo Paulam nebija ko skatīties, un viņš ļoti mīlēja mūsu filmas
pauls ar andru man palīdzēja, es viņiem arī
taču, nu, mēs nekad nezinājām, kā mēs izskatāmies IRL, cik fotkas ir internetā, tik arī ir

un viņš pēkšņi iznāk no priekšpēdējā seansa, nevis caur ekzitu, bet caur to pašu foajē, mēs paskatāmies viens uz otru, ziniet, kā filmās par hakeriem notiek inicializācijas process ar skrejošiem procentiem
un kad šis spidometrs aizgāja līdz 100, Pauls: "nu, čau", es diezgan nesaprotoši "čau", jo man spidometrs bija aizgājis kaut kur līdz 95%
mēs sasveicinājāmies, paspiedām rokas, un tad es aizgāju uz gada labāko filmu, Gaspāra Noē "Enter The Void"
nezinu kāpēc, taču šo brīdi pirms filmas es nekad neaizmirstu