vienu pailgu brīdi viss šķīrās un šķetinājās pats no sevis - viss sanāca, salikās savās vietās un izdevās nevainojami. ja arī varbūt ne gluži nevainojami, tad vismaz bez jelkāda sagruzona, tik vien kā ar sajūtu, ka viss jau tāpat ir pilnīgā kārtībā, lietas notiek kā tām jānotiek un jebkurš iznākums vienmēr ir pareizais iznākums.

tagad esmu šo sajūtu pazaudējis. par vienu svarīgu sajūtu mazāk. viss klibo vai arī murcās ar pārāk daudz veselām kājām, kas katra velk uz savu pusi. tad viens, tad kaut kas cits, viens neizodas, tas cits vēl mazāk. pat nē, izdodas viss vairāk vai mazāk, bet šķēršļi liekas daudz nepārvaramāki. piemēram, lai dabūtu vīzu no stokholmas kurjerpasts prasa 80 latus. njā, tur vēl ieskanas domas par naudu un kapitālismu, un vispār iestājas liels sviests. tā sacīt. ierēdniecība vēl. un tā joprojām.