Apgredzenoju sevi šodien.
(starp citu, tikko notika saruna (šī dzīve ir smieklīga):
- Zini, cik sen es neesmu bučojusies?!
- .. (domā)
- Ā, (facepalm) nedēļu. Zdrassķi..!)
Bet par apgredzenošanu - no pus9iem līdz pēc 12iem, bija ļoti forši, rokas melnas, bikses pilnas metāla putekļu. Un fonā skanēja bossa nova, tajā skaitā, protams, arī šī skaistā, skaistā dziesma.

Un vēl tikko monologa daļa:
- .. kāpēc mana seja ir, it kā es būtu dabūjusi ar seju pa ķieģeli?