Ahh, tik tiešām labs rīts.
Ar visu aizkavēšanos dušā, skriešanu uz Baronielas dzīvokli pēc atslēgām, steigšanos uz stāvvietu, labākās mūzikas piemeklēšanu ieripoju Hondas stāvvietā divas minūtes pēc 8iem. Tur mani sagaidīja atsaucīgs un laipns Valters Š., nodevu viņam atslēgas, aizstaigāju līdz Molam, kur viss vēl bija ciet, atnācu atpakaļ, izdzēru vienu kapučino un divus vai trīs kakao par brīvu, palasīju antropoloģiju (kaut kas tik piesātināts, samtains un.. plaukstā sažmiedzams? Visiem iesaku), paSMSojos ar mammu, papļāpāju ar viņu pa telefonu. Savācu auto, atkal - Aerosmith uz visskaļāko, dejošana mašīnā, braukšana pa pilsētu uz 80, stūrēšana ar kreisās rokas īkšķi pa Lāčplēša ielu..
Un te nu es esmu.
Vārdu sakot, ļoti entuziastiski un. Kāda gan jēga dzīvot, ja nevar skaļi klausīties mūziku mašīnā un spiest pedāli grīdā? Ļoti gaidu šīsdienas labo šoseju un sauli, kompāniju, mūziku.

Izdariet tā, lai jums labi šodien :). Ir vērts, ir vērts. Nospļauties par visu, saraut saites, kuras ir kaut kā uzņēmušās un sasaistījušas tevi. Lēkt.