Vakardiena sasanāca negluži tāda, kāda bija plānota. Kurpes tā ari nenopirku, jo pagaidām manai gaumei vēl nekā priekš vasaras nav. Toties nopirku grāmatu. Vakarā sanāca neplānota pasēdēšana ar vecajiem darba kolēģiem Vecrīgā līdz pat pus2 naktī. Biju nosolījusies, ka pēc 11 iešu mājās, bet kkā nesanāca hihihi. Pa ceļam uz mājām izdomāju, ka varētu uz Pienu aizšaut. Aizgāju arī, paņēmu glāzi kolas, jo tobrīd alkohola manā organismā bija daudz par daudz un devos terases virzienā. Tur, sarunu rezultātā ar 1 džeku, izrādijās, ka es esmu tā, kas šīs attiecības čakarējot, ka viņas vispār pastāvot, jo man tas esot izdevīgi un vispār, es esmu tā sliktā! Man nav nekādu problēmu pārvākties atpakaļ uz Sarkandaugavu no Centra, mani neviens neuztur - nu kā man tas var būt izdevīgi??? Man žēl, ka par mani tā domā! Nu nekas, būs man viela pārdomām, kāpēc par mani tā tiek domāts un bla bla bla. Varu iepriecināt - kad viss saistībā ar skolu un praksi būs beidzies, braukšu padzīvot uz laukiem - tur vismaz es nedzīvošu nevienam uz kakla! Lieki piebilst, ka pēc šīs sarunas nafig izgāju uz mājām (vai es vispār drīkstu lietot vārdu mājas?) un gandrīz stundu pēc aiziešans, man tika zvanīts - a, kur tu esi? Paldies, es saprotu ap ko lietas grozās.