laikmetīgā māksla
jāatzīst, ka ārtinstalācija "četri koka bļembaki" uz kalnciema ielas pie vanšu tilta ir pirmais kultūras izstrādājums ar tīri praktiski-psiholoģisku pielietojumu, proti, Estētiskā Līdzpārdzīvojuma uzlabošanā

jo kā izskatās ierindas pilsoņa emocionālā un estētiskā karte ejot pa kalnciema ielas labās puses trotuāru virzienā uz tiltu
vispirms tur ir ļoti glīti ar puķēm apzaļumota koka māja (tas ir drusku iekšienē, braucot ar mašīnu nevar redzēt), pie kuras čukčam sāk dziedāt sirds; tiesa, jau pēc piecdesmit metriem šis visas ziedu epifānijas totāli noglušī postpodernais krematorijs "mākslai vajag telpu", kas acīmredzot kalpo arī par hipotēkas ņēmēju memoriālu, un no viņa jau paliek drusku slikti; pēc tam nāk ļoti bezgaumīgi un sasteigti grafiti paraksti, un tad jau kļūst vēl draņķīgāk; taču, kad tu domā, ka hujovāk vairs nevar būt, nāk šie četri koka dildo, un tad tu momentā saproti, ka krematorijs ar grafiti patiesībā ir tīri tā neko. pat labi!
nemaz nerunājot par viesnīcas hilton būvniecības žogu, kas vispār ir šedevrs un visglītākais no visiem minētajiem objektiem, tad tu pēkšņi atjēdzies, ka latvija tomēr ir eiropas valsts