sorit no rita man nacas paskaidrot, ka laba roka man tric no badmintona, nevis no balliites. protams, mums nav 100 gadu, tapec mes, jauni un spirgti cilveki budami, teju vai katru vakaru baudam viens otra kompaniju un runajam sudu ar vai bez stimulnatiem, bet vinemer pieklajigi ap pusnakti visi pazud un gul savas gultinjas, bet vakar taa nebija. jau otro reizi pie mums bija atnaksui tautas deju miletaja un pasniedzeja, mes divas stundas dejojam kaa traki (tadas reizes vislabak var redzet, kurs ir gejs), bet tas nebutu nekas ipash, jo to pashu darijam pirms nedelas, bet kaut ka vakar neviens iisti nepastajas, un ballite beidzas nepieklajiga laika ar the knife diseni un meitenju (meitenes) meetaashanu pa gaisu. pa to starpu vienojos ar jaunajiem, skaistajiem un atraktiivajiem polju pasniedzejiem, ka no shi briizha esmu sendzimira fonda oficiaalais vestnieks latvijaa, tapec tomash the water managment man sagatavaos ricibas plaanu, tad to pashu gribeja tomash the sustainable urbanism (abi tomashi ir loti gudri un atkariigi no bonanzas), jo vinja pasparne ir arzemju studentu polijaa pulcins, vins ir loti ieintereseets dabuut latvijas studentus (lai ko tas ari nozimetu), un, ja man buutu polju saknes, tad es varetu macities polju valodu un biologjiju par brivu, un tagad es nesaprotu, vai polju viirs arii ir saknes, vai jau auglis.