Pēc vakardienas nelabumiem manī sāk atgriezties cilvēks. Vakardiena darbā bija neizturama. Klejojot kaut kāds vīruss apkārt, vismaz aptiekāre tā teica. Kuņģa saturs joprojām ir tukšs ja neskaita 10g rīsu un vīnogu ķekaru, ko noplūcu aiz loga. Bet joprojām ēst negribas. Joprojām salst rokas un kājas. Gultā ielīdu septiņos vakarā un pamodos šorīt desmitos. Nu labi pa vidu tika izdzertas pienestās citrosepta krūzes un nakts vidū pat uzradās kāda mistiska izsalkuma sajūta, kura tika apspiesta ar apelsīnu sulu. Bet esmu tikai trešā zinātniskā raksta pusē. Joprojām ar lasīšanu vēl īsti neveicas, jo termini sveši.