Here I am without you.
Apnicis. Ka. Sāp.
Man pašai apnicis visu laiku besīties, pārdzīvot...līdz ar to brīnos, kā es Tev vēl neesmu apnikusi..Es sevi nomodā vairs nevaru izturēt...
Kāpēc nevar visu vnk izraudāt un miers... vai arī jājautā, cik man daudz ir asaru, ko dāvāt Tev? Ja es šonakt visu nakti no vietas raudātu, es izraudātu? Pamēģināt? jo ātrāk aizmigšu, jo mazāk raudāšu.. Tas ir labi vai slikti šajā gadījumā? Un pēc tam noslīkt savās asarās.. savās ciešanās...
Sāp. Kā. Katru. Mirkli. Bez. Tevis.
Sāpes plosa manu ķermeni... cenšas to saplēst mazos gabaliņos...

Izskalošu savu dvēseli un rīt modīšos ar citu skatu...

Mīlestība ir bezgalīga, tai nav galējās pakāpes, nav robežu...

Un lai arī man sāp... ļoti sāp... es negalināšu savu mīlestību pret Tevi.... es to negribu... pamocīšu sevi... nē, es sevi nemoku. Es ļauju sev dzīvot un just.