joki
vakar sanāca nepatīkama vārdu pārmaiņa;

epizode joks "sievietes var būt pateicīgas, ka viņas kara laikā izvaro, jo bojā iet daudz vīriešu, un pēc izvarošanas dzimst jauni bērni" var jau, protams, pasmieties, jā, sievietēm ir jābūt laimīgām, ka viņas vismaz izvarošanas kārtā paliek grūtas, iedomājoties šī joka banalitātēs konkrētus tēlus kā tavu meitu, māti vai māsu. joks vispār vairs nav smieklīgs, bet smieties jau var. ir ļoti smieklīgi, ka izvaro manu māsu vai mani, ļoti smieklīgi.

epizode ruksis - branga auguma valsts ierēdni (sievieti) nosauc par ruksi. turklāt viņa rukša augumā ir bijusi, kopš viņu atceros, tā teikt - lielie kauli gadījušies, nevis ierēdniecībā saēdusies. arī ir ļoti smieklīgi. bet, ja tā padomā, viņa ir krietns cilvēks, 13 gadus veltījusi valsts pārvaldei, nav sazagusies, gudra, darbspējīga. protams, viņa nesver 55kg, bet vai tāpēc viņa ir ruksis. pasmieties jau var. ļoti smieklīgi.

bet es atceros pamatskolu, kur, gaidot, autobusu, sīkaļi skrien riņķī liela auguma meitenei, un visi korī sauc "resnā! resnā! resnā!" ne es tur viena biju aizstāvētājs, neko, bet šajā arīdzan smieklīgajā pasākumā es nepiedalījos, vien novēroju. domāju resnā meitene šo epizodi atceras joprojām, tā pat kā es.

smieklīgi, pat, ja tu būtu nobela miera prēmijas laureāte, kāds var tevi, ar mērķi uzjautrināties, nosaukt tevi par ruksi, un, aplaimojot, izvarot.

ja sāc aizstāvēt sievietes, tu esi karojošā, frigidā feministe, ja klusē - tu esi cūku joku netiešs atbalstītājs. divejāda situācija, arī, protams, smieklīga