Darbi, darbi
Vakar biju pēdējā, kas gāja prom no darba (pēc 20:00) - netiku uz franču valodas privātstundām ar Stefanu. Šodien biju pirmā, kas ieradās (7:10 jau biju darbā). Tikko visu pabeidzu, un tagad iešu uz darba nodrošināto franču valodu.
Man pāri darba laikam palikšana darbā gadās reti - nu, kādas trīs - četras reizes gadā. Un tajos gadījumos man vienmēr ir sevis ļoti žēl. Bet tad es sev atgādinu laika periodu, kad gadiem ilgi strādāju un mācījos visu laiku, ko negulēju (un tajos laikos es gulēju kādas 5 h diennaktī), un domāju, ka ir ça va.