Garastāvoklis:	hate
Mūzika:	Robert Wyatt

Ēdnīcu hronikas turpinās.

Šodien nebija kur apsēsties, nācās sēdēt tuvu durvīm. Tādām briesmīgām deviņdesmito metāla un slikti nostiprināta stikla durvīm.
Paguvu izdomāt koncepciju sociālajai kampaņai. Tātad. Tiek filmēti un fotografēti (ar uzmācīgu zibspuldzi!) cilvēki, kas nāk ārā no ēdnīcas. Viņiem pieskrien reportieris ar mikrofonu un jautā - kāpēc jūs aizcirtāt durvis ar tik drausmīgu troksni? Nabaga intervējamais tūlīt atzīstas, ka viņam neveicas personīgajā dzīvē, pametusi sieva, darbā nepaaugstina jau sešus gadus un no rīta viņu apšļakstīja uz gājēju pārejas, jo mašīna remontā un tiesības atņemtas, tāpēc nācās izlikt visas emocijas tajās debilajās durvīs. Citu izeju dzīvē nesaskata. Arī paģiras moka.

Vēl varētu kontus visos soc.portālos, kā arī iespējamie hashtag varianti: #necērt #neesiapdauzīts un #durvisdirsā