Simpātija.
Pa visu savu mūžiņu man bijusi viena simpātija.(izteikta)
Apkārt staigājot miljoniem.
7.gari gadi.
bērnības domāšana?
nu jā, bet ko no manis var gaidīt?
Mani simptizē visi jaukie cilvēki, ar kuriem es varu runāt, priecāties, jokoties.
Kuri mani neapceļ.
Kuri mani neaprunā.
Kuri mani neapsmej.
Kuri mani nemīl.
kuriem es esmu nekas.
tas ir pats labākais.
Jebkurš, kurš var runāties, var būt ideāls.
Brīžiem domāju:
esmu tik tiešām tik vieglprātīga un naiva, ka tik daudziem jauni pazītiem cilvēkiem atdodu savu sirdi utt./savaadaak nevareeju pateikt/ :D taateikt [iekljaujos, nē! nu grūti izmirst utt. nu tā..
tas man tik ļoti nepatīk.
tas man no bēnības.
gribēju būt sliktā, sāku tēlot labāku, nekā esmu un paliku tāda..
UN NEKĀDĪGI NETIEKU GALĀ!